Aļaskas malamuts

   

Aļaskas malamuts – tuvākais radinieks Sibīrijas haski, kuri ir ļoti līdzīgi un ne vienmēr nespeciālists var tos atšķirt. Aļaskas malamuta sugas pirmsākumi meklējami Kocebas līcī, kas atrodas ziemeļos no Beringa jūras šauruma. Sugas attīstības virsotne bija „Zelta drudža” laikos. No 1926.gada ar sugas attīstību nodarbojas profesionāli kinologi.

Video par mūsu Malamutiem  →

Aļaskas malamuts – tas ir liels, spēcīgs, stalts suns. No pirmā acu skatiena malamuts izskatās nopietns, taču ja ielūkosieties tā acīs – tās ir gudras un labsirdīgas acis, kuras nekad neapmānīs un tajās atspoguļojās mīlestība pret cilvēku, tāpēc mēs nopirkām tieši Aļaskas malamuta sugas kucēnu. Un pēc tam vēl otru kucēnu, jo kas var būt labāk malamuta vietā – tikai divi malamuti. Lēmuma par suņa iegādāšanos pieņemšanas brīdī prātā radās doma – suns izskatās iespaidīgi un sargās māju, taču prieks un mīlestību izstarojošās acis skatienā pret cilvēku – tas ir pats galvenais. Malamuts ir skaists suns un tikai ar pozitīviem sinonīmiem vai vienkārši sakot, malamuts – tā ir mīlestība no pirmā acu skatiena.

Daudzviet raksta un runā, ka malamuti nav sargsuņi, taču jebkurš suns vienmēr paziņo saimniekam, ka kāds parādījies uz horizonta, bet svešinieks nodomās, vai tik suns neuzlēks viņam virsū. Protams, ka suns nevienu „neapēdīs”, kas dod lielu plusu attiecībās ar bērniem. Labāka drauga un kompanjona kā malamuts bērniem nav. Lieli suņi kļūst par kucēniem, kad spēlējās ar bērniem, bet pieaugušos viņi iekaro ar savu cēlumu un skaistumu. Malamutiem ir stipras ķermeņa uzbūves ar spēcīgām ķepām un krāšņu, kuplu asti, kas savijas uz muguras, ar uzmanīgu un zinātkāru purna izteiksmi, vienkāršiem vārdiem sakot, tie ir skaisti suņi. Vai Jūs vēl neesat iemīlējušies šās sugas pārstāvjos?

Runājot vēl par malamutu - tā ir vizināšanās ar velosipēdu, kad Jums nevajag mīt pedāļus, suns Jūs ved, kā arī velk gan ar slēpēm, gan ragavām. Tas ir tik jauki, ja visam tam Jūs vēlaties pievienot vēl daudz pozitīvu emociju suņu izstādēs! Ja Jūs atrodieties klusā, mierīgā dvēseles stāvoklī, tad pietiek noglaudīt malamutu un šīs neparastās acis skatīsies Jums tieši dvēselē un citreiz pārņem tāda labsajūta, ka vairs neko arī nevajag…

Parasti rodas jautājumi par to, kā malamuti pārcieš ziemu un karstumu. Ziemā tiem ir bieza vilna, kas pasargā no vēja un aukstuma, kura uz vasaru mainās un vairs nav tik bieza. Karstā laikā suņus nepārslogo ar darbiem, tie atpūšas ēnā. Saimniekam nepieciešams vienmēr parūpēties par to, lai traukā ir ieliets ūdens. Malamutu „puikām” vilna izkrīt vienu reizi gadā un to vajag izķemmēt, bet malamutu „meitenēm” vilna krīt divas reizes gadā. Malamutu vilna ir ārstnieciska un glābs no dažāda veida saslimšanām, piemēram, no radikulīta un izārstēs no sāpošas locītavas. Un ja vēl nav paspēts noadīt sildošu uzsēju celim, tad var tāpat pielikt vilnu uz nakti, tā silda un ārstē.

Malamutiem ir asa dzirde un oža, tie ķer lidojošus putnus, kas runā par tā mednieka instinktiem.